Jelena Tomić-Bokur (1889–1961) – pirmā valsts atzītā sieviete inženiere arhitekte Dienvidslāvijā
DOI:
https://doi.org/10.7250/IAV.2024.005Atslēgvārdi:
Ziemeļmaķedonija, Serbija, Dienvidslāvija, pirmā valsts atzītā sieviete inženiere arhitekteKopsavilkums
2023. gadā RTU IVPC zinātniskajā žurnālā «Inženierzinātņu un augstskolu vēsture» publicēts autora pētījums «Pirmie inženieri un arhitekti, kuri dzimuši pašreizējās Ziemeļmaķedonijas teritorijā» par pirmajiem inženieriem un arhitektiem, kuri ir dzimuši, strādājuši vai dzīvojuši pašreizējās Ziemeļmaķedonijas teritorijā. Šajā rakstā autors turpina detalizētāk pētīt pirmās sievietes arhitektes Dienvidslāvijā veikumu inženierzinātnēs un viņas personību, galveno uzmanību pievēršot pirmās 1919. gadā valsts atzītās sievietes inženieres arhitektes Dienvidslāvijā Jelena Tomić-Bokur (dzim. Tomić; 1889–1961), Belgradas Universitātes Tehniskās fakultātes absolventes (1913), dzīvei un darbam. Rakstā apskatīta viņas 24 gadus ilgā profesionālā karjera no 1913. līdz 1937. gadam Serbijas Karalistē un Serbu, Horvātu un Slovēņu Karalistē / Dienvidslāvijā, akcentējot viņas darbības gadus Skopjē (1915– 1923). Pētījums sniedz ieguldījumu inženierzinātņu un arhitektūras vēsturē Ziemeļmaķedonijā un plašāk, vienlaikus izpētot kontekstu, kādā Serbijā un bijušajā Dienvidslāvijā augstāko izglītību ieguva pirmās sievietes profesionāles.
Atsauces
Đurić-Zamolo, D. PINUS Zapisi 5, Građa za proučavanje dela žena arhitekata sa Beogradskog univerziteta, Generacije 1896–1940 godine (in Serbian). Belgrade: Zajednica Tehnićkih Fakulteta Univerzitetata u Beogradu – Muzej Nauke i Tehnike u Beogradu – Lola Institut u Beogradu, 2017, p. 99, pp. 49–51.
WANS – Women Architects of Novi Sad. Biographies: Jelena Tomić Bokur. 2014, https://w-a-ns.com/ [Cited: 25.08.2024].
Ladinski, V. B. Early Engineers and Architects Born on the Territory of Present North Macedonia. History of Engineering Sciences and Institutions of Higher Education. 2022, Vol. 7, pp. 98–120 (DOI; https://doi.org/10.7250/ HESIHE.2023.007).
Ladinski, V. B. The Forgotten First Women Architects of North Macedonia. Phlogiston – Journal for History and Philosophy of Science and Technology. Belgrade: Museum of Science and Technology – Belgrade, 2023, No. 31, p. 420, pp. 13–44, https://www.scribd.com/document/616566806/Flogiston-30 [Cited: 25.08.2024].
Ladinski, V. B. Pred 105 godini vo Skopje bila imenuvana prvata žena arhitekt (in Macedonian). Porta 3: Gradežništvo-Arhitektura-Ekologija, 08.03.2024, https://www.porta3.mk/pred-105-godini-vo-skopje-bila-imenuvana-prvata-zhena-arhitekt/ [Cited: 25.08.2024].
Konstantinovski, G. Graditelite vo Makedonija, XVIII–XX vek (in Macedonian). Skopje: Tabernakul, 2001, p. 276.
Ladinski, V. B. The Quest for Elena Bokus. South East European Journal of Architecture and Design, 2024, Vol. 10, No. 1, (in Press).
Beogradske Novine. Milica Tomić. 22.11.1917, p. 3. https://istorijskenovine.unilib.rs/view/index.html#panel:pp|issue:NLS_00014_1917 1122|page:3 [Cited: 25.08.2024].
Nikolova, M. The Higher Technical Education in Serbia till the First World War, in Šolaja, V. PINUS Notes 4, Belgrade: Museum of Science and Technology – Belgrade, 2016, p. 166, pp. 71–93.
Matica Srpska. Srpski Biografski Rečnik, I tom, A–B (in Serbian), N/A, pp. 103, p. 78. https://www.maticasrpska.org.rs/stariSajt/biografije/tom01.pdf [Cited: 25.08.2024].
Zastava. Priposlano (in Serbian), Zastava, 19.04.1914 (02.05.1914), Vol. XLIX, No. 86, p. 4, https://istorijskenovine.unilib.rs/view/index.html#panel:pp|issue:BMS_00001_19140419|page:4 [Cited: 25.08.2924].
Zastava. Učitelj = doktor filozofije (in Serbian). Zastava, 13.03.1911 (26.03.1911), Vol. XLVI, No. 57, p. 5, https://istorijskenovine.unilib.rs/view/index.html#panel:pp|issue:BMS_00001_19110313|page:%20 [Cited: 25.08.2024].
Bogdanović, N. E-mail correspondence. December 2023.
Vršac Online. Vršac: Aleksandar Bogdanović, akvareli (in Serbian). 01.03.2021, https://www.vrsaconline.com/vrsac-aleksandar-bogdanovic-akvareli/ [Cited: 25.08.2024].
Udruženje Srpskih inženjera i arhitekta. Raspored za polaganje državnog tehničkog ispita za 1914 god. u februaru (in Serbian). Srpski Tehnički List, Beograd: Udruženje Srpskih inženjera i arhitekta. 02.02.1914, Vol. XXV, No. 5. pp. 38–39. https://pretraziva.rs/show/srpski-tehnicki-list-dodatak--1914-02-02.pdf [Cited: 25.08.2024].
Ǵorǵievska, S. Dali znaete: Koj e najstariot fakultet vo Makedonija (in Macedonian). 01.05.2024, https://www.fakulteti.mk/news/01052020/dali-znaete-koj-e-najstariot-fakultet-vo-makedonija [Cited: 25.08.2024].
Arsovski, T. and Taškovska-Arsova, N. Prilozi za urbanata istorija na Skopje od XIX i početokot na XX vek, Kniga II (in Macedonian). Skopje: Gradski komitet za urbanizam i zaštita na čovekovata okolina – Skopje, 1988. p. 104.
Mandžukovski, T. and Spasevska, H. Inženerska institucija na Makedonija: Eden vek partnerstvo za održliv razvoj (in Macedonian). Skopje: Inženerska institucija na Makedonija, 2020, pp. 40. https:// drive.google.com/file/d/1jv7W44XSL-DC8Zp0yKyu2meJXa9Zw1hg/ view?usp=sharing [Cited: 25.08.2024].
Specijalna bolnica za psihijatriske bolesti ‘Kovin’. Istorijat bolnice (in Serbian). https://sbpbkovin.rs/index.php/o-nama/istorijat [Cited: 25.08.2024].
Štebi, A. O radu jugoslovenskih feministkinja (in Serbo-Croat). Ženski pokret, 15.05.1931, Vol. XII, No. 9–10, pp. 2–5. https://istorijskenovine.unilib.rs/view/index.html#issue:NLS_00015_19310515 [Cited: 25.08.2024].
Lazović, I. and Sujić, R. Women Doctors in the Serbian Sanitary Service During the Balkan Wars. Acta medico-historica Adriatica, 2007, Vol. 5, No. 1, pp. 71–72. https://hrcak.srce.hr/ojs/index.php/amha/article/view/18799/10197 [Cited: 25.08.2024].
Borenović, I. Jelisaveta Načić, prva srpska žena arhitekta i prvi glavni arhitekta Beograda (in Serbian). 02.01.2018, https://www.011info.com/ beogradjani/jelisaveta-nacic-prva-srpska-zena-arhitekta-i-prvi-glavni- arhitekta-beograda [Cited: 25.08.2024].
D. G. Prva Srpkinja inzenjer bila je g-đa Jelisaveta Načić (in Serbian). Vreme, 26.05.1940, p. 12, https://istorijskenovine.unilib.rs/view/index.html#panel:pp|issue:UB_00043_19400526|page:19 [Cited: 25.08.2024].
Toševa, S. Arhitekt Milica Krstić (1887–1964) (in Serbian), Godišnjak grada Beograda, Beograd: Muzej grada Beograda, 1997, Vol. XLIV, pp. 95–114, https://www.mgb.org.rs/public/files/yearbook_by_year_ documents/document/095-114-Snezana-Toseva-Godisnjak44.pdf [Cited: 25.08.2024].
Zindović, M. Milica Krstić – arhitekta u državnoj službi (in Serbian). Žena u arhitekturi. 16.08.2015, https://www.zua.rs/sr/research/milica-krstic- arhitekta-u-drzavnoj-sluzbi/ [Cited: 25.08.2024].
TU-Darmstadt. Jovanka Bončić-Katerinić (Diplom 1913) (in German). https://www.tu-darmstadt.de/universitaet/organisation_verwaltung/geschichte_persoenlichkeiten/persoenlichkeiten_1/jovanka_bontschits/ index.de.jsp [Cited: 25.08.2024].
Markovich, S. G. Serbia’s War Losses during the Great War Reconsidered. 2021 https://www.researchgate.net/profile/Slobodan-Markovich-2/publication/348176468_SERBIA’S_WAR_LOSSES_DURING_THE_GREAT_WAR_RECONSIDERED/links/5ff2997545851553a0198fae/ SERBIAS-WAR-LOSSES-DURING-THE-GREAT-WAR-RECONSIDERED.pdf?_tp=eyJjb250ZXh0Ijp7ImZpcnN0UGFnZSI6InB1Ymxp Y2F0aW9uIiwicGFnZSI6InB1YmxpY2F0aW9uIn19 [Cited: 25.08.2024].
Elena Roussanova: Zwei Göttinger Pionierinnen. Sofja Kowalewskaja und Julia Lermontowa. In: Elmar Mittler/ Silke Glitsch (Hrsg.): Russland und die «Göttingische Seele». 300 Jahre St. Petersburg. Göttinger Bibliotheksschriften. 3., erneut durchges. Aufl. 2004, doi:10.17875/ gup2004-367, pp. 431–452. (PDF online, CC BY-ND 3.0).
Zigmunde, A. Sievietes Rīgas Politehniskajā institūtā 20. gadsimta sākumā. Inženierzinātņu un augstskolu vēsture. 2017/1, 108.–111. lpp.
World Bank. Share of graduates by field, female (%): Science, Technology, Engineering and Mathematics (STEM). https://genderdata. worldbank.org/en/indicator/se-ter-grad-fe-zs?fieldOfStudy=Science%2C+Technology%2C+Engineering+and+Mathematics+%28STEM%29 [Cited: 25.08.2024].
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2024 Vladimir B. Ladinski
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution 4.0 International licenci.
Kā citēt
