Contribution of Latvian Technical Intelligentsia to Development of Terminology Until the Establishment of the Republic of Latvia
Abstract
The article considers the development of technical terminology in the Latvian language until the proclamation of the independent state of Latvia in 1918. The activists of the National Awakening became the first creators of technical terminology, describing current technical innovations as, for example, Juris Alunāns (1832–1864) did in 1860 for the telegraph. The need for technical terms became apparent after the Second Baltic Agricultural Exhibition when difficulties arose in describing the showcased exhibits in Latvian. Significant steps in the development of terminology were made on the initiative of student Mikus Skruzītis (also Skruzīšu Mikus; 1861–1905), who suggested collecting frequently used names of parts of various simple devices, and the initiative of Nikolajs Puriņš (also Puriņu Klāvs; 1858–1935) to publish self-education materials in construction («Būvskola» or Building School) and mechanical engineering («Mašīnu būvskola» or Machine Building School). As the proportion of Latvians employed in the industry and the number of persons who received technical education increased, the need to establish organizations that would take care of both technical education in Latvian and the coinage of the necessary terms became more apparent. The Baltic Technical Society (1906) and the Latvian Educational Society (1908), which established their own terminology committees, deserve special recognition. Encyclopaedic dictionaries were also important for the systematization of terminology, especially the conversational dictionary published by the Knowledge Committee of Riga Latvian Society (1903–1921). The research was carried out within the project «Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība» (Research on Modern Latvian Language and Development) of the National Research Program of the Latvian Council of Science (No. VPP-LETONIKA-2022/1-0001).
Keywords: |
Latvian language; technical terminology; National Revival; Riga Polytechnic Institute; conversational dictionaries
|
Full Text: |
References
Baltiņš, M., Liepa, D., Rūmniece, I. Komisijas latviešu valodas vēsturē: maz vai daudz? Valodas prakse: Vērojumi un ieteikumi. 11. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2016, 115.–135. lpp.
Alunāns, J. Elektro-magnetīga tāļrakstītava jeb telegrafs. Sēta, daba, pasaule. 1. grāmata. Tērbata, 1860, 60.–67. lpp.
Rīgas Latviešu biedrības pirmais gadu-desmits, 1868–1878. Rīga: pie Pūcīšu Ģederta komisijā, 1878, 246 lpp.
Valdemārs, K. Русско-латышско-нъмецкiй словарь = Kreewu-latweeschu-wahzu wardnize = Russisch-Lettisch-Deutsches Wörterbuch. Москва: Министерство народного просвещения, 1872, 687 lpp.
Ulmann, C.C., Brasche, G. Lettisches Woerterbuch. I. Riga: Leipzig: Verlag von H. Brutzer & Co, 1872, 374 S.
[Tomsons, R.]. Bezorganiska ķēmija. Darbs, 1875. gada 6. jūnijs, Nr. 8, 94.–97. lpp.
[Tomsons, R.]. Bezorganiska ķēmija. Darbs, 1875. gada 13. jūnijs, Nr. 9; 20. jūnijs, Nr. 10; 4. jūlijs Nr. 12; 11. jūlijs Nr. 13; 18. jūlijs Nr. 14; 25. jūlijs Nr. 15; 1. augusts Nr. 16; 8. augusts Nr. 17; 15. augusts Nr. 18; 22. augusts Nr. 19; 5. septembris Nr. 21; 12. septembris Nr. 22; 19. septembris Nr. 23; 26. septembris Nr. 24; 3. oktobris Nr. 25; 10. oktobris Nr. 26; 17. oktobris Nr. 27; 24. oktobris Nr. 28; 31. oktobris Nr. 29; 7. novembris Nr. 30; 14. novembris Nr. 31; 1876. gada19. marts, Nr. 11; 26. marts Nr. 12; 9. aprīlis Nr. 14; 30. aprīlis Nr. 17; 4. jūnijs Nr. 20.–21; 11. jūnijs Nr. 22.
Ķešāns, A. Latvju zinātne. 28. Ķīmija. Latviešu konversācijas vārdnīca. 11. sējums. Latvija – Laubana. Rīgā: A. Gulbja apgādībā, 1934–1935, 22456.–22467. sleja.
Skruzīts, M. Teknisku nosaukumu lietā. Austrums, 1894. gada 1. augusts, Nr. 8., 176. lpp.
Mierkalns, F. Teknisko nosaukumu lietā. Austrums, 1894. gada 1. novembris, Nr. 11, 439.–440. lpp.
Skruzīts, M. Teknisku nosaukumu lietā. Austrums, 1895. gada 1. janvāris, Nr. 1, 83.–84. lpp.
Skruzīts, M. Teknisku nosaukumu lietā. Austrums, 1895. gada 1. februāris, Nr. 2, 170.–172. lpp.
Gulbis, A. Grāmatu tirdzniecība Baltijā un pie latviešiem. Austrums, 1900. gada 1. septembris, Nr. 9, 846.–852. lpp.
Zinību Komisijas ārkārtējās sapulces 13. un 14. jūnijā. Austrums, 1901. gada 1. jūlijā, Nr. 7, 664.–667. lpp.
Vidbergs, D. Pārskats par tehnisku literatūru no 1889. līdz 1901. gadam. Baltijas Vēstnesis, 1901. gada 30. jūnijs, Nr. 146, 1.–2. lpp.; 3. jūlijs, Nr. 148, 1. lpp.
Kļaviņš, K. Apstāvēšana. Rīga: Mansards, 2009. 182 lpp.
gada-pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1901. gadā, savienots ar šā gada biedru listi. Rīgā, 1902, 47 lpp.
r. Rīgas Latviešu Biedrības Rūpniecības nodaļas [pēdējā priekšniecības sēdē]. Baltijas Vēstnesis, 1901. gada 28. septembris, Nr. 223, 3. lpp.
Rīgas Latviešu Biedrības Rūpniecības nodaļas [otrā mēneša sapulce]. Baltijas Vēstnesis, 1901. gada 24. oktobris, Nr. 243, 2. lpp.
Rīgas Latviešu biedrības Rūpniecības nodaļas Rakstu krājums. Rīga, 1905, 68 lpp.
Vīksna, A. Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats : 1822-1939-1988-2013. Rīga: Medicīnas apgāds, 2013, 20.–21. lpp.
Baltiņš, M. Jēkaba Dravnieka Konversācijas vārdnīcā (1891–1898) lietotie termini: vecmodīgi vai mūsdienīgi? Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010, 65.–74. lpp.
Graudiņš, K. Vēl kāds vārds mūsu konversācijas vārdnīcas lietā. Austrums, 1899. gada 1. janvāris, Nr. 1, 72.–73. lpp.
Latviešu konversācijas vārdnīcas lietā. Rīgas Avīze, 1902. gada 2. novembris , Nr. 92, lpp.
Zeiferts, T. Latviešu konversācijas vārdnīca. Austrums, 1903. gada 1. maijs, Nr. 5, 321.–323. lpp.
Konversācijas vārdnīcas lietā. Balss, 1903. gada 17. septembris, Nr. 38, 3. lpp.
Konversācijas vārdnīca. Latvis, 1921. gada 7. decembris, Nr. 82, 5. lpp.
Baltijas tehniskā biedrība. Zemkopis, 1913. gada 10. jūlijs, 31. lpp.
Ātrā nāvē miris Latvijas dzelzsceļu būvētājs, inž. Alfreds Razums. Jaunākās Ziņas, 1929. gada 2. oktobris, Nr. 223, 16. lpp.
Apolonijs. Zinātnisko nosaukumu trūkums latviešu valodā. Rīgas Apskats, 1908. gada 20. septembris, Nr. 219, lpp.
Dravnieks, J. Vēlreiz vāc.-latv. vārdnīcas lietā. Dzimtenes Vēstnesis, 1910. gada 13. maijs, Nr. 108, 6. lpp.
Rainis. Dienasgrāmatas un piezīmes. Rainis. Kopoti raksti. 24. sējums. Rīga: Zinātne, 1986, 597.–598. lpp.
Priekšvārds. Latviešu-vācu vārdnīca līdz ar svešvārdu paskaidrojumiem sastādīta no R.P.I. studentu pulciņa. Rīga: L. P. Vītola apgādībā, 1914, 3. lpp.
J. V. Latviešu-vācu vārdnīca līdz ar svešvārdu paskaidrojumiem sastādīta no R.P.I. studentu pulciņa. Rīga, L.P. Vītola apgādībā, 1914, 288 lpp. [recenzija]. Latvija, 1914. gada 18. janvāris, Nr. 14, lpp.
Lepiks, A. Jaunā tehniskā terminoloģija. I. Latvijas inženieru un tehniķu konferences darbi. Konference notika Rīgā 18.–20. augustā 1921. Rīgā: Inženieru un tehniķu kongresa birojs, 1922, 202.–205. lpp.
Zigmunde, A., Pozemkovska M. The role of the Riga Latvian Society in the life of students and graduates of Riga Polytechnicum / Riga Polytechnic Institute (1862–1919). History of Engineering Sciences and Institutions of Higher Education, 2018, vol. 2, p. 24–44.
DOI: 10.7250/HESIHE.2023.002
Refbacks
- There are currently no refbacks.
Copyright (c) 2023 Māris Baltiņš
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.