Some Previously Relevant Aspects of Academic Life: Venia Legendi and the Status of a Private Docent in the World and in Riga Polytechnicum (1862–1896)
Abstract
The study examines the status of a private docent, the academic position which was introduced across the world in the 18th century and which also existed in Latvia from the second half of the 19th century until the end of World War II. The status of the private docent as it used to be understood in Latvia is compared with other countries, mainly considering German-type universities. Definition of the terms «venia legendi» and «private docent» providing examples of academic activity of the lecturers of Riga Polytechnicum (RP) allow considering these concepts from various perspectives in order to make their meaning and usage in the previous centuries transparent for the users in the 21st century. Conducting the present research, the author has used archival documents and library collections, the theoretical framework includes the findings of not only the Latvian scientists, but also researchers from Russia, Germany and other countries.
Keywords: |
venia legend; status of private docent; habilitation; Riga Polytechnicum
|
Full Text: |
References
Album Academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862–1912. Riga: Jonck & Poliewsky, 1912, 831 S.
Adamovičs, L. Latvijas Universitāte. 1919.–1939. Latvijas Universitāte divdesmit gados. I daļa: Vēsturiskas un statistiskas ziņas par universitāti un viņas fakultātēm.1919.-1939. Rīga: Latvijas Universitāte, 1939, 1.– 99. lpp.
Baltiņš, M. Par privātdocenta statusu Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātes raksti. Zinātņu vēsture un muzejniecība, 653. sēj. Rīga: Zinātne, 2003, 63.–79. lpp.
Piskunov, I. V. Pravovoje polozhenie privat-docentov rossijskih universitetov (1803–1884). Vestnik PSTGU II: Istoriya. Istoriya Russkoj Pravoslavnoj Cerkvi. 2014. Vyp. 4 (59), s. 98–116.
Šterns, I. Pēkšņi pārtrūcis mūžs. Prof. Dr. hist. Edgara Andersona piemiņai. Universitas, 1989, Nr. 64, 64.–65. lpp.
Privātdocents. Konversācijas vārdnīca. 3. sēj. Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa, 1911, 3291. sl.
Brockhaus Konversation-Lexicon. Leipzig: Brockhaus, 1908, Bd. 13, S. 445.
Meyers Lexicon. Leipzig: Bibliographisches Institut, 1928, Bd. 9, S. 1297.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62. sējums. Rīga: Zinātne, 1987, 392. lpp.
Erdmann, E. Die Bedeutung des Privatdozenten. Zur Kritik der Lex Arons. 1898 [tiešsaiste]. http://library.fes.de/cgi-bin/somo_mktiff.pl?year=1898&pdfs=1898_0026x1898_0027x1898_0028x1898_0029x1898_0030x18 98_0031&verz=1898/1898_01 [skatīts: 18.03.2021].
Platetschek, S. Zur Geschichte der Habilitation an der Universität Tübingen im 19. und 20. Jahrhundert. In: 200 Jahre Wirtschafts- und Staatswissenschaften an der Eberhard-Karls-Universität Tübingen: Leben und Werk der Professoren. Stuttgart: Steiner, Bd. 2 (2004), S. [1364]- 1399 [tiešsaiste]. https://freidok.uni-freiburg.de/fedora/objects/ freidok:4675/datastreams/FILE1/content [skatīts: 18.03.2021.].
Аndreev, А.Y. Istoriya nauchnoj attestatsii v vysshikh shkolakh Rossijskoj imperii. Vestnik Sankt-Peterburgskogo Universiteta. Istoriya, 2019, t. 64, vyp. 1, s. 293–303.
Dišlers, K. Imanuela Kanta piemiņai. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1924. gada 1. aprīlis, Nr. 4, 157.–165. lpp.
Kūle, M., Kūlis, R. Imanuela Kanta dzīve un darbība. No: Kants, I. Praktiskā prāta kritika. Rīga: Zvaigzne, 1988, 5.–29. lpp.
Ārzemēs. Baltijas Vēstnesis, 1897. gada 8. decembris, Nr. 276, 2. lpp.
Vēbers, M. Politika kā profesija. Zinātne kā profesija. Rīga: Izdevniecība AGB, 2002, 135 lpp.
Laube, S. Privatdozenten sind das Uni-Prekariat. Frankfurter Allgemaine, 29. Februar 2021. [Skatīts tiešsaistē: 24.03.2021. https://www.faz. net/aktuell/feuilleton/forschung-und-lehre/akademischer-alltag-privatdozenten-sind-das-uni-prekariat-11657573.html].
Oberdiek, U. Vergütung von Lehrbeauftragten und Privatdozenten. Academics, 2009 [tiešsaiste]. https://web.archive.org/web/20090411201626/http://www.academics.de/wissenschaft/verguetung_von_lehrbeauftragten_und_privatdozenten_30283.html] [skatīts: 24.03.2021].
Jurēvičs, P. Starptautiskā augstākās izglītības konference Parīzē 1937. Audzinātājs, 1938, Nr. 1, 19.– 29. lpp.; Nr. 2, 89.–94. lpp.
Kostina, T.V., Kouprianov, A.V. Growth or stagnation? Historical dynamics of the growth patterns of Dorpat University (1803– 1884). Vestnik SpbGU. Istorija, 2016, vyp. 3, s. 31–45.
Biograficheskij slovar’ professorov i predpodavatelej imperatorsogo Yurevskago, byvshego Derptskago, universiteta za sto let ego sushhestvovaniya (1802-1902). Pod redaktsiej G.V. Levitskago. YUr’ev: Tipografiya K. Mattisena, 1902. tom 1, 666 s., tom 2, 656 s.
Piskunov, I. V. Finansirovanie privat-dotsentury v rossijskikh imperatovskikh universitetakh: zakonodatel’nye normy i praktka. Vestnik PSTGU, Seriya II: Istoriya. Istoriya Russkoj Pravoslavnoj Tserkvi. 2018, vyp. 80, s. 61–76.
Petrov, F. A. Formirovanie sistemy universitetskogo obrazovanya v Rossii. Tom 3: Universitetskaya professura i podgotovka Ustava 1835 goda. Moskva: Izdatelstvo Moskvskogo universiteta, 2003, 480 s.
Petrov, F. A. Formirovanie sistemy universitetskogo obrazovanya v Rossii. Tom 4: Rossijskie universitety i lyudi 1840-kh godov. CHast’ I: Professura. Moskva: Izdatel’stvo Moskvskogo universiteta, 2003, 584 s.
Piskunov, I. V. Kak stat’ rossijskim privat-dotsentom? Dialog so Vremenem, 2015, 51-ij vypusk, s. 243–260.
Piskunov, I. V. Problemy razvitiya rossijskoj privat-dotsentury v diskussii po universitetskomu voprosu 60-kh gg. XIX v. Vestnik Moskovskogo Universiteta, Seriya 8. Istoriya, 2015, Nr. 1, s. 29–41.
Sravnitel’naya tablitsa ustavov universitetov 1884, 1863, 1835 i 1804 g.g. SpB, 1901. 139 s.
Piskunov, I. V. Pravovoe polozhenie privat-dotsentov rossijskikh universitetov (1803–1884). Vestnik PSTGU, Seriya II: Istoriya. Istoriya Russkoj Pravoslavnoj Tserkvi. 2014. Vyp. 4 (59), s. 98–116.
Baltiņš, M. Doktora grāda iegūšana Latvijas Universitātē (1923-1944): normatīvie dokumenti, iegūšanas kārtība, tradīcijas, vērtējums. Latvijā aizstāvētās doktora disertācijas (1923–1944). Rīga: Latvijas Universitāte, 2004, 9.–46. lpp.
Аlevras, N. N., Grishina, N. V. Rossijskaya dissertatsionnaya kul’tura XIX – nachala XX vekov v vospritii sovremennikov. K voprosu o natsional’nykh osobennostyakh. Dialog so Vremenem, 2011, 36-oj vypusk, s. 221–247.
Gribovskij, M. V. Trudnosti universitetskoj kar’ery v Rossii v kontse XIX – nachala XX veka. Sociology of Science and Technology, 2020, vol. 11, Nr. 2, s. 146–159.
Dissertatsiya o dissertatsiyakh. Kommersant, 25 oktyabr’ya 2019 [tiešsaiste]. https://www.kommersant.ru/doc/4135345) [skatīts: 15.03.2021].
Popova, T. N. Institut privat-dotsenstva v universitetakh Rossijskoj imperii (2-ya pol. XIX – nach. XX vv.). Odesskij Nats. Universitet. Zapiski іstorichnogo fakultetu, 1998, Nr. 7, s. 122–130.
Iekšzeme. Baltijas Vēstnesis, 1898. gada 29. septembris, Nr. 221, 2. lpp.
Jaunākās ziņas. Dzimtenes Vēstnesis, 1912. gada 6. jūnijs, Nr. 128, 6. lpp.
Krievijas augstskolas 1910./1911. gadā. Dzimtenes Vēstnesis, 1912. gada 9. augusts, Nr. 183, 2. lpp.
No ārzemēm. Latviešu Avīzes, 1910. gada 17. februāris, Nr. 14., 1. lpp.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 1. daļa: Rīgas Politehnikums, Rīgas Politehniskais institūts, 1862–1919. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 2002. 295 lpp.
Zigmunde, A. Pedagoģiskās darbības saturs Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862–1919). Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2006, 24., 38. lpp.
Locales. Rigasche Zeitung, 16. Mai 1888, Nr. 111, S. 8.
Inland. Libausche Zeitung, 13. März 1889, Nr. 58, S. 1.
DOI: 10.7250/HESIHE.2021.002
Refbacks
- There are currently no refbacks.
Copyright (c) 2021 Māris Baltiņš
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.